Liešanas smiltis tiek izmantotas kā granulēts ugunsizturīgs materiāls smilšu un serdes smilšu formēšanai lietuvju ražošanā.Ja mālu izmanto kā liešanas smilšu saiti, uz katru saražoto kvalificēto lējumu tonnu ir nepieciešams pievienot 1 tonnu jaunu smilšu.Tāpēc smilšu liešanas ražošanā tiek izmantots lielākais lietuvju smilšu daudzums.
17. gadsimtā Ķīna izmantoja silīcija smiltis kā liešanas materiālu, lai izgatavotu lējumus, piemēram, pulksteņus, spoguļus, podus un artilēriju.Tomēr lielākā daļa no šīm smiltīm bija mālu saturošas dabiskās silīcija dioksīda smiltis, proti, kalnu smiltis un upju smiltis, kurām bija labāka plastiskums un kuras varēja tieši izmantot liešanas veidņu un serdeņu ražošanai.Pēc lējumu nonākšanas rūpnieciskajā masveida ražošanā, īpaši pēc modelēšanas mehanizācijas, mālu saturošu dabīgo silīcija smilšu viendabīgums ir vājš, un formēšanas smilšu kvalitāti ir grūti kontrolēt, kas nevar atbilst procesa prasībām.Tāpēc smilšu rūpnīca tika uzsākta, lai apstrādātu dabiskās silīcija smiltis, izmantojot skrubi, izvēloties dažādas alternatīvas silīcija smiltis.Turklāt mākslīgās silīcija smiltis tiek iegūtas arī sasmalcinot silīcija dioksīdu.Tajā pašā laikā tas arī paplašina dažādu bezsilīcija sveķu smilšu modelēšanas un serdeņu veidošanas procesu pielietojumu un attīstību, kā arī izvirza augstākas prasības attiecībā uz liešanas smilšu kvalitāti, piemēram, mazāk smalku pulveri, mazāku īpatnējo robežu un zemu. skābes patēriņš.Tādējādi dažas valstis, kurām trūkst augstas kvalitātes smilšu avotu smilšu izmēram, ir izstrādājušas arī silīcija smilšu flotācijas tehnoloģiju, lai uzlabotu silīcija dioksīda smilšu pakāpi un kvalitāti.

Liešanas smiltīm jāatbilst šādām prasībām: ① augstāka tīrība un tīrība, piemēram, silīcija smiltis, čuguna smiltīm nepieciešams SiO₂saturs virs 90%, saķepinātām lietām tērauda daļām nepieciešams SiO₂saturs virs 97%;② augsta ugunsizturības pakāpe un termiskā stabilitāte;③ Atbilstoša daļiņu forma un daļiņu sastāvs;④ Nav viegli leģēts ar šķidru metālu;⑤ Lēti un viegli iegūstami.
Kopš 1951. gada Ķīna ir veikusi lietuvju smilšu resursu skaitīšanu pēc kārtas, taču tā galvenokārt atrodas netālu no galvenajām transporta līnijām un lielākajām rūpniecības pilsētām.Dželimengā, Iekšējā Mongolijā, dabiskās silīcija dioksīda smilšu rezerves sasniedz simtiem miljonu tonnu, un tās daļiņu forma ir tuvu aplim, un SiO₂saturs ir aptuveni 90%, kas ir ļoti piemērots rūpnieciskai liešanai.Jinjiang, Dongshan, Fujian jūras smiltis, SiO₂saturs ir 94–98%.Liels skaits kvartāra upju un ezeru nogulumiežu silīcija dioksīda smilšu atrodas Dučangā, Sjiņdzi, Yongxiu apgabalā, Dzjansji provincē.SiO₂saturs ir aptuveni 90%.Guandžou un Hunaņā tajā ir bagātīgs un trausls, izturīgs smilšakmens.Tā SiO₂saturs pārsniedz 96%, ko var izmantot zemam dzelzs saturam, mazāk sārmainiem oksīdiem, vienmērīgam daļiņu izmēram.